Man’s Search for Meaning jeb “...tomēr teikt dzīvei JĀ. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni” kopsavilkums: 10 svarīgākās atziņas par dzīves jēgu
Kas notiek ar cilvēku, kad viņam tiek atņemts gandrīz viss?
Brīvība.
Īpašums.
Drošība.
Ģimene.
Darbs.
Pat kontrole pār savu ikdienu.
Vai šādos apstākļos cilvēkam joprojām var palikt kaut kas tāds, ko viņam nevar atņemt?
Tieši šādu jautājumu savā grāmatā “Man’s Search for Meaning” jeb latviski “...tomēr teikt dzīvei JĀ. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni” aplūko austriešu psihiatrs un neirologs Viktors E. Frankls (Viktor E. Frankl).
Frankls pats Otrā pasaules kara laikā tika ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnēs. Viņš pieredzēja Auschwitz, Dachau un citas nometnes un vēlāk kļuva par logoterapijas — psihoterapijas virziena, kura centrā ir cilvēka dzīves jēgas meklējumi, — pamatlicēju.
Grāmata nav tikai memuāri.
Tā ir arī mēģinājums saprast, kā cilvēks psiholoģiski reaģē uz ārkārtēju ciešanu pieredzi un kā dzīves jēga var palīdzēt saglabāt iekšēju virzienu.
Šajā Man’s Search for Meaning jeb “...tomēr teikt dzīvei JĀ” kopsavilkumā apskatīsim 10 svarīgākās atziņas.
1. Cilvēkam ir nepieciešama dzīves jēga
Viena no Frankla centrālajām idejām ir tā, ka cilvēka dzīvi būtiski virza jēgas meklējumi.
Ne tikai prieks.
Ne tikai komforts.
Ne tikai nauda.
Bet sajūta, ka tam, ko dari, ir nozīme.
Tas nenozīmē, ka katram cilvēkam jāatrod viena milzīga dzīves misija.
Jēga var būt saistīta ar:
- cilvēkiem, kurus mīli;
- darbu, ko vēlies paveikt;
- atbildību;
- radošumu;
- attiecībām;
- kādu nākotnes mērķi;
- veidu, kā reaģē uz grūtu situāciju.
Frankla skatījumā jautājums nav tikai:
“Ko es vēlos no dzīves?”
Dažreiz svarīgāks ir:
“Ko dzīve šobrīd prasa no manis?”
2. Tu ne vienmēr vari kontrolēt apstākļus, bet vari ietekmēt savu attieksmi
Šī ir viena no spēcīgākajām grāmatas idejām.
Franklam koncentrācijas nometnē bija ārkārtīgi maz kontroles pār ārējiem apstākļiem.
Viņš nevarēja vienkārši aiziet.
Viņš nevarēja izvēlēties, ko ēst vai kur gulēt.
Viņš nevarēja kontrolēt apkārt notiekošo.
Tomēr viņš pievērsa uzmanību tam, ka cilvēkam saglabājas noteikta iekšēja izvēles telpa — kā reaģēt uz notiekošo.
Mūsdienās šo ideju var izmantot daudz ikdienišķākās situācijās.
Tu ne vienmēr kontrolē:
citu cilvēku rīcību;
ekonomiku;
darba situāciju;
pagātni;
negaidītus notikumus.
Taču vari kontrolēt savu nākamo soli.
Tas nenozīmē ignorēt problēmas vai izlikties, ka viss ir labi.
Tas nozīmē sev pajautāt:
“Ko es šajā situācijā vēl varu izdarīt?”
3. Pat ciešanās var pastāvēt jēga
Šī ir viena no grūtākajām Frankla idejām.
Viņš nesaka, ka ciešanas pašas par sevi ir labas.
Un tās noteikti nav jāmeklē.
Taču, ja ciešanas neizbēgami ir daļa no situācijas, cilvēks var mēģināt atrast veidu, kā tām piešķirt jēgu.
Piemēram, sarežģīts periods var iemācīt:
izturību;
pacietību;
līdzjūtību;
atbildību;
labāk izprast citus;
saprast, kas dzīvē patiešām ir svarīgs.
Svarīga ir atšķirība:
ciešanas nav jēga.
Bet cilvēks var atrast jēgu savā attieksmē pret ciešanām.
4. Nākotnes mērķis var palīdzēt izturēt tagadni
Frankla pieredze lika viņam pievērst uzmanību tam, cik svarīga cilvēkam ir nākotnes perspektīva.
Ja cilvēks spēj saskatīt iemeslu, kāpēc turpināt, viņam var būt vieglāk izturēt ļoti sarežģītu tagadni.
Tas ir attiecināms arī uz ikdienu.
Ja tev ir mērķis:
pabeigt studijas;
izveidot uzņēmumu;
izveidot ģimeni;
sasniegt finansiālu neatkarību;
apgūt jaunu profesiju;
uzrakstīt grāmatu;
tad šī nākotnes perspektīva var dot jēgu arī grūtajiem posmiem ceļā.
Tāpēc dažreiz svarīgs nav tikai jautājums:
“Kā man šodien justies labāk?”
Bet:
“Kādam cilvēkam es vēlos kļūt un kāpēc man ir vērts turpināt?”
5. Mīlestība var kļūt par spēcīgu dzīves jēgas avotu
Frankla grāmatā mīlestībai ir ļoti īpaša vieta.
Viņš raksta par to, kā domas par mīļoto cilvēku var saglabāt cilvēka iekšējo pasauli arī tad, kad ārējie apstākļi ir nežēlīgi.
Šeit nav runa tikai par romantisku mīlestību.
Cilvēkam var būt ļoti svarīgi:
ģimene;
partneris;
bērni;
draugi;
cilvēki, kuriem viņš vēlas palīdzēt;
cilvēki, kuru dēļ viņš vēlas turpināt.
Dažreiz mūsu dzīves jēga nav tikai tajā, ko mēs paši sasniedzam.
Tā var būt arī tajā, kam mēs esam svarīgi.
6. Dzīves jēga katram cilvēkam var būt atšķirīga
Frankls neuzskata, ka pastāv viena universāla atbilde uz jautājumu:
“Kāda ir dzīves jēga?”
Jēga var mainīties.
Vienā dzīves posmā tā var būt karjera.
Citā — ģimene.
Citā — kāda problēma, kuru vēlies atrisināt.
Citā — vienkārši būt klāt cilvēkam, kuram esi nepieciešams.
Tāpēc nav obligāti jāmeklē viena grandioza atbilde uz visu atlikušo dzīvi.
Dažreiz daudz vērtīgāk ir pajautāt:
“Kas manā dzīvē šobrīd ir patiešām nozīmīgs?”
7. Ne vienmēr jāgaida motivācija
Frankla filozofijā liela nozīme ir atbildībai.
Ja dzīves jēga būtu atkarīga tikai no tā, vai konkrētajā dienā jūties motivēts, būtu ļoti grūti konsekventi kaut ko sasniegt.
Mēs visi piedzīvojam dienas, kad negribas.
Negribas strādāt.
Negribas mācīties.
Negribas turpināt.
Taču dažreiz rīcības pamats nav:
“Man ir motivācija.”
Tas ir:
“Man tas ir svarīgi.”
Šī atšķirība ir ļoti būtiska.
Motivācija var mainīties.
Atbildība pret to, kas tev ir svarīgs, var palikt.
8. Cilvēks nav tikai savu apstākļu rezultāts
Ja visi cilvēka lēmumi būtu pilnībā izskaidrojami ar ārējiem apstākļiem, tad personīgajai atbildībai būtu ļoti maz nozīmes.
Frankla pieredze viņam lika domāt citādi.
Pat ļoti ierobežotos apstākļos cilvēkam var saglabāties noteikta iekšēja pozīcija pret notiekošo.
Mūsdienu ikdienā tas var izpausties daudz vienkāršāk.
Tu vari būt neapmierināts ar savu darbu.
Tu vari būt vīlies sevī.
Tu vari būt nonācis sarežģītā finansiālā situācijā.
Tu vari būt zaudējis kaut ko svarīgu.
Tas viss ir reāli.
Bet tas vēl nenozīmē, ka tava pagātne automātiski nosaka visu tavu nākotni.
Nākamais lēmums joprojām ir tavs.
9. Jēgu var atrast arī darbā un tajā, ko radi
Frankls dzīves jēgu saista ne tikai ar attiecībām.
To var atrast arī radīšanā un darbā.
Tas var būt:
uzņēmums;
projekts;
grāmata;
māksla;
zināšanas;
profesionāls darbs;
palīdzība citiem;
kaut kas, ko tu vēlies atstāt pēc sevis.
Svarīgi nav tas, vai tas izskatās iespaidīgi citiem.
Svarīgi ir tas, kāpēc tas ir svarīgi tev.
Cilvēks var atrast lielu nozīmi darbā, kuru citi uzskata par pavisam parastu.
10. Dzīvei var teikt “JĀ” arī tad, kad tā nav perfekta
Šī ir grāmatas nosaukuma būtība.
“...tomēr teikt dzīvei JĀ.”
Tas nenozīmē teikt “jā” visam, kas ar tevi notiek.
Tas nenozīmē izlikties laimīgam.
Tas nenozīmē noliegt sāpes.
Tas nozīmē saglabāt spēju teikt:
“Neskatoties uz visu, mana dzīve joprojām ir vērtīga.”
Frankla darbs tieši tāpēc ir tik spēcīgs.
Viņa idejas neradās komfortablā kabinetā, kur problēmas tika aplūkotas tikai teorētiski.
Viņš pats piedzīvoja koncentrācijas nometņu šausmas un vēlāk savu pieredzi sasaistīja ar logoterapijas idejām.
Kā izmantot Frankla idejas ikdienā?
Tev nav jāgaida dzīves krīze, lai sāktu domāt par dzīves jēgu.
Vari sākt ar pieciem jautājumiem.
1. Kas manā dzīvē šobrīd ir patiešām svarīgs?
Nevis tas, ko no tevis sagaida citi.
Bet tas, kas tev pašam ir nozīmīgs.
2. Kāpēc es daru to, ko daru?
Ja atbilde ir tikai “tāpēc, ka vajag”, iespējams, ir vērts padomāt dziļāk.
3. Kuram es esmu svarīgs?
Dažreiz dzīves jēga ir cieši saistīta ar cilvēkiem, kuriem mēs esam nepieciešami.
4. Ko es vēlos radīt?
Kas paliktu pēc tevis — pat ja tas būtu kaut kas pavisam mazs?
5. Ko es varu kontrolēt šodien?
Nevis visu situāciju.
Tikai savu nākamo soli.
Ja tev nav laika izlasīt visu grāmatu
Frankla grāmata nav gara, taču tās idejas ir tādas, pie kurām var atgriezties vēl un vēl.
Ja vēlies vispirms iepazīt tās būtiskāko saturu, Kodolīgi piedāvā biznesa, finanšu un pašizaugsmes grāmatu svarīgākās idejas audio formātā latviešu valodā.
Tas ļauj koncentrētā veidā iepazīt grāmatas galvenās atziņas un pēc tam izlemt, kuras grāmatas vēlies izlasīt pilnībā.
Vai “Man’s Search for Meaning” jeb “...tomēr teikt dzīvei JĀ” ir vērts izlasīt?
Jā. Šī ir viena no tām grāmatām, kuru ir vērts izlasīt nevis tāpēc, lai kļūtu produktīvāks, bagātāks vai veiksmīgāks, bet lai labāk saprastu, kas dzīvē vispār ir svarīgs.
Frankla grāmata apvieno viņa pieredzi koncentrācijas nometnēs ar logoterapijas idejām — pieeju, kuras centrā ir cilvēka meklējumi pēc dzīves jēgas.
Tā nav viegla lasāmviela.
Un tā nav arī vienkārša motivācijas grāmata.
Tā liek uzdot neērtus jautājumus:
Ko es darītu, ja man atņemtu visu ārējo?
Kas manā dzīvē joprojām paliktu svarīgs?
Kāda iemesla dēļ es ceļos no rīta?
Un varbūt pats svarīgākais:
Kāpēc mana dzīve ir tā vērta, lai to dzīvotu?
“...tomēr teikt dzīvei JĀ” kopsavilkumā
10 svarīgākās atziņas:
1. Cilvēkam ir nepieciešama dzīves jēga.
2. Ne vienmēr vari kontrolēt apstākļus, bet vari ietekmēt savu attieksmi.
3. Ciešanas pašas par sevi nav jēga, bet arī tajās var meklēt nozīmi.
4. Nākotnes mērķis var palīdzēt izturēt tagadni.
5. Mīlestība var būt spēcīgs dzīves jēgas avots.
6. Dzīves jēga katram cilvēkam var būt atšķirīga.
7. Atbildība ne vienmēr ir atkarīga no motivācijas.
8. Pagātne un apstākļi neizskaidro visu, kas tu vari būt nākotnē.
9. Jēgu var atrast arī darbā un tajā, ko radi.
10. Dzīvei var teikt “JĀ” arī tad, kad tā nav perfekta.
Galvenā doma
Varbūt dzīves jēga nav jautājums, uz kuru vienreiz jāatrod perfekta atbilde.
Varbūt tā ir atbilde, kuru mēs veidojam ar savām izvēlēm katru dienu.
Pat tad, kad dzīve nav tāda, kādu mēs to būtu izvēlējušies.
Un tieši tāpēc Frankla grāmatas galvenā doma joprojām ir tik spēcīga:
...tomēr teikt dzīvei JĀ.
