top of page

Deep Work jeb Dziļais darbs kopsavilkums: 10 svarīgākās atziņas par koncentrēšanos

Writer: Kristers Vaivods
Kristers Vaivods
14. sept.
Lasīts 5 min
Grāmatas vāks "deep work"

Vai tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka visu dienu esi bijis aizņemts, bet vakarā īsti nevari pateikt, ko vērtīgu esi paveicis?


E-pasti, ziņas, sapulces, paziņojumi, sociālie tīkli, telefons un desmitiem mazu uzdevumu var radīt sajūtu, ka visu laiku strādā.


Taču būt aizņemtam nenozīmē būt produktīvam.


Tieši par šo problēmu raksta Kals Ņūports (Cal Newport) savā grāmatā “Deep Work: Rules for Focused Success in a Distracted World”, latviski — “Dziļais darbs”.


Ņūports dziļo darbu definē kā koncentrēšanos uz kognitīvi sarežģītu uzdevumu bez traucēkļiem. Viņa galvenā ideja ir vienkārša: spēja ilgstoši koncentrēties kļūst arvien vērtīgāka laikā, kad uzmanību kļūst arvien grūtāk noturēt.


Šajā Deep Work jeb Dziļais darbs kopsavilkumā apskatīsim 10 svarīgākās grāmatas atziņas un to, kā tās izmantot ikdienā.




1. Dziļais darbs kļūst arvien vērtīgāks


Mūsdienu darbā uzmanība ir kļuvusi par ļoti vērtīgu resursu.


Informācijas ir vairāk nekā jebkad agrāk, bet cilvēka uzmanība nav kļuvusi bezgalīga.


Tāpēc cilvēkam, kurš spēj vairākas stundas koncentrēties uz sarežģītu problēmu, var būt priekšrocība pār cilvēku, kurš ik pēc dažām minūtēm pārslēdzas starp e-pastu, telefonu, sociālajiem tīkliem un citiem uzdevumiem.


Ņūports izvirza tā saukto Deep Work Hypothesis:


«Dziļais darbs kļūst arvien vērtīgāks, tajā pašā laikā kļūstot arvien retākam.»


Tāpēc koncentrēšanās spējas var kļūt par sava veida konkurences priekšrocību.




2. Aizņemtība nav produktivitāte


Viena no lielākajām problēmām ir sajaukt aktivitāti ar rezultātu.


Aizpildīta kalendāra lapa pati par sevi nenozīmē, ka diena ir bijusi produktīva.


Tu vari pavadīt astoņas stundas:


  • atbildot uz e-pastiem;

  • pārbaudot ziņas;

  • piedaloties sapulcēs;

  • kārtojot sīkus uzdevumus;

  • pārslēdzoties starp dažādiem projektiem.


Un dienas beigās joprojām nebūt izdarījis to vienu lietu, kas patiešām bija svarīga.


Dziļā darba pieeja mudina uzdot citu jautājumu:


“Kāds ir vērtīgākais rezultāts, ko šodien varu radīt?”


Un pēc tam aizsargāt laiku, kas nepieciešams tā izveidošanai.




3. Dziļajam darbam ir pretstats — seklais darbs


Ņūports nošķir deep work un shallow work.


Seklais darbs ir uzdevumi, kuri neprasa lielu koncentrēšanos un kurus bieži var paveikt, nepielietojot savas augstākās kognitīvās spējas.


Piemēram:


- e-pastu pārbaude;

- vienkārša administrācija;

- sapulču organizēšana;

- dažādu failu kārtošana;

- ātras atbildes uz ziņām;

- citi rutīnas uzdevumi.


Protams, seklais darbs nav pilnībā nevajadzīgs.


Problēma rodas tad, ja tas aizņem visu dienu.


Ja tava labākā enerģija tiek iztērēta sīkiem uzdevumiem, tev var vairs nebūt spēka darbam, kas patiešām rada vērtību.




4. Koncentrēšanās ir prasme, nevis iedzimta īpašība


Daudzi cilvēki domā, ka viņiem vienkārši “nav koncentrēšanās spēju”.


Ņūporta piedāvā citu skatījumu.


Spēja koncentrēties ir trenējama.


Ja ikreiz, kad kļūst garlaicīgi vai sarežģīti, tu pārbaudi telefonu, smadzenes pierod pie pastāvīgas stimulācijas un ātras pārslēgšanās.


Savukārt, ja tu regulāri pavadi laiku bez traucēkļiem, koncentrēšanās kļūst vieglāka.


Tas ir līdzīgi kā fizisks treniņš.


Tu nevari sagaidīt, ka pirmajā dienā spēsi četras stundas intensīvi koncentrēties, ja līdz šim esi strādājis desmit minūšu intervālos.


Sāc ar mazāku laiku.


Piemēram:


25 minūtes → 45 minūtes → 60 minūtes → 90 minūtes.


Galvenais ir regulāri trenēt spēju palikt pie viena uzdevuma.




5. Telefons nav jāizmanto tikai tad, kad parādās paziņojums


Viena no dziļā darba būtiskākajām idejām ir novērst uzmanības pārslēgšanos.


Pat ja tu tikai uz dažām sekundēm pārbaudi telefonu, tava uzmanība tiek novirzīta citur.


Pēc tam atgriezties iepriekšējā domāšanas dziļumā var nebūt tik vienkārši.


Tāpēc dziļā darba sesijas laikā:


- noliec telefonu citā telpā;

- izslēdz paziņojumus;

- aizver nevajadzīgās cilnes;

- nečekoj e-pastu;

- neielūkojies sociālajos tīklos.


Mērķis nav pierādīt, ka tehnoloģijas ir sliktas.


Mērķis ir apzināti kontrolēt, kam tiek tava uzmanība.




6. Ieplāno dziļo darbu kalendārā


Viena no praktiskākajām grāmatas idejām ir vienkārša:


nepaļaujies uz to, ka “kādreiz atradīsi laiku”.


Ja dziļajam darbam nav rezervēts laiks, to ļoti viegli aizpilda citi uzdevumi.


Tāpēc vari izmēģināt:


09:00–10:00 — dziļais darbs


Šajā laikā tu dari tikai vienu konkrētu lietu.


Piemēram:


  • raksti rakstu;

  • veido prezentāciju;

  • analizē datus;

  • mācies jaunu prasmi;

  • risini sarežģītu problēmu;

  • strādā pie sava biznesa.


Kad stunda beidzas, tu vari atgriezties pie pārējiem uzdevumiem.


Ņūports grāmatā apskata dažādas pieejas dziļā darba ieplānošanai, tostarp laika bloķēšanu, rituālus un iepriekšēju dienas struktūras izveidi.




7. Izveido savu dziļā darba rituālu


Jo mazāk lēmumu jāpieņem pirms darba sākšanas, jo vieglāk ir sākt.


Tāpēc vari izveidot vienkāršu rituālu.


Piemēram:


1. Izslēdzu paziņojumus.

2. Nolieku telefonu malā.

3. Atveru tikai nepieciešamos dokumentus.

4. Nosaku vienu konkrētu mērķi.

5. Uzstādu taimeri uz 60 minūtēm.

6. Sāku darbu.


Pēc laika smadzenes sāk asociēt šo rutīnu ar koncentrēšanos.


Tas samazina nepieciešamību katru reizi sevi “piespiest” sākt.




8. Iemācies paciest garlaicību


Šī ir viena no interesantākajām grāmatas idejām.


Ja katru brīvo sekundi aizpildi ar telefonu, video vai sociālajiem tīkliem, tu faktiski trenē smadzenes sagaidīt pastāvīgu stimulāciju.


Tāpēc Ņūports iesaka arī trenēt spēju būt bez stimulācijas.


Piemēram, atrodoties rindā, nesteidzies automātiski paņemt telefonu.


Ejot pastaigā, ne vienmēr nepieciešams klausīties kaut ko.


Dažreiz vienkārši ļauj sev domāt.


Tas var šķist nenozīmīgi, bet mērķis ir atjaunot spēju atrasties situācijā, kurā nekas tevi nepiespiež pārslēgt uzmanību.




9. Sociālie tīkli nav jālieto tikai tāpēc, ka tiem ir kāds ieguvums


Ņūports nav vienkārši par to, ka “sociālie tīkli ir slikti”.


Viņš kritizē pieeju:


“Ja šis rīks man dod kaut vienu labumu, tad man tas ir jāizmanto.”


Tā vietā viņš piedāvā izvērtēt tehnoloģijas pēc to faktiskās vērtības.


Uzdod sev jautājumu:


“Vai šis rīks būtiski palīdz sasniegt to, kas man ir svarīgs?”


Ja atbilde ir nē, iespējams, tas nav tā vērts.


Ja sociālie tīkli palīdz biznesam, darbam vai attiecībām, nav nepieciešams tos pilnībā izdzēst.


Taču ir vērts kontrolēt to izmantošanu, nevis ļaut algoritmiem kontrolēt tavu uzmanību.




10. Dienas beigās noslēdz darbu


Vēl viena praktiska Ņūporta ideja ir darba dienas noslēguma rituāls.


Kad darba diena beigusies, nav nepieciešams visu vakaru turpināt domāt par nepabeigtajiem uzdevumiem.


Vari izveidot vienkāršu noslēguma procesu:


  • pārbaudi, kas palicis neizdarīts;

  • pieraksti nākamos soļus;

  • pārskati kalendāru;

  • nosaki prioritātes nākamajai dienai;

  • beidz darbu.


Tas palīdz smadzenēm saprast:


“Šodienai pietiek.”


Tādējādi atpūta kļūst kvalitatīvāka, un nākamajā dienā ir vieglāk atgriezties darbā.



Kā izmantot Deep Work principus ikdienā?



Tev nav jāmaina visa dzīve, lai sāktu.


Pamēģini vienkāršu eksperimentu nākamās nedēļas laikā.


1. Izvēlies vienu svarīgu uzdevumu


Nevis desmit.


Vienu.


2. Ieplāno 60 minūtes


Ieliec tās kalendārā kā jebkuru citu svarīgu tikšanos.


3. Likvidē traucēkļus


Telefons prom. Paziņojumi izslēgti. Nevajadzīgās cilnes aizvērtas.


4. Strādā tikai pie viena uzdevuma


Ja parādās cita doma, pieraksti to un turpini.


5. Pēc stundas apstājies


Atpūties un tikai pēc tam turpini citus darbus.


Ja to izdari piecas reizes nedēļā, jau esi ieguvis 5 stundas nedēļā dziļajam darbam.


Tas nav maz.




Deep Work vs. aizņemtība


Aizņemtība | Dziļais darbs

Daudz uzdevumu | Viens svarīgs uzdevums

Bieža pārslēgšanās | Ilgstoša koncentrēšanās

E-pasti un ziņas | Kognitīvi sarežģīts darbs

Pastāvīga pieejamība | Aizsargāts laiks

“Es visu dienu strādāju” | “Es radīju svarīgu rezultātu”


Galvenā atšķirība nav tajā, cik daudz stundu tu strādā.


Tā ir tajā, kam tu šīs stundas velti.




Vai “Deep Work” ir vērts izlasīt?


Jā, īpaši, ja tev ir sajūta, ka uzmanība visu laiku tiek izšķērdēta.


Grāmata būs īpaši aktuāla cilvēkiem, kuri strādā ar informāciju, raksta, programmē, mācās, vada projektus, veido biznesu vai regulāri risina sarežģītas problēmas.


Tās galvenā vērtība nav vienkārši padoms “nelieto telefonu”.


Daudz svarīgāka ir doma, ka spēja koncentrēties ir prasme, kuru var sistemātiski attīstīt, un ka kvalitatīvs darbs bieži prasa aizsargāt savu uzmanību no visa pārējā.


Ja tev interesē šāda veida grāmatu idejas, bet ne vienmēr ir laiks izlasīt visu grāmatu, Kodolīgi piedāvā biznesa, finanšu un pašizaugsmes grāmatu svarīgākās atziņas audio formātā latviešu valodā.



Deep Work kopsavilkums īsumā


10 svarīgākās atziņas:


1. Dziļais darbs kļūst arvien vērtīgāks.

2. Aizņemtība nav tas pats, kas produktivitāte.

3. Seklais darbs nedrīkst aizņemt visu dienu.

4. Koncentrēšanās ir trenējama prasme.

5. Novērs traucēkļus, nevis mēģini tiem pretoties.

6. Ieplāno dziļo darbu savā kalendārā.

7. Izveido konkrētu darba rituālu.

8. Trenē spēju būt bez pastāvīgas stimulācijas.

9. Izvēlies tehnoloģijas pēc to vērtības, nevis tikai iespējamā labuma.

10. Noslēdz darba dienu, lai smadzenes varētu atpūsties.


Galu galā Deep Work nav tikai grāmata par produktivitāti.


Tā ir grāmata par uzmanību.


Un laikā, kad gandrīz viss cīnās par mūsu uzmanību, spēja to apzināti novirzīt uz to, kas patiešām svarīgs, var kļūt par vienu no vērtīgākajām prasmēm.


Mazāk pārslēgšanās. Vairāk koncentrēšanās. Vairāk vērtīga darba.

 
 
bottom of page